Oktobra sākumā Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” telpās notika Labklājības ministrijas ierēdņu tikšanās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kuri pārstāv cilvēku ar invaliditāti intereses. Dienas pirmajā pusē tika diskutēts par izmaiņām “Darba likuma” 109. pantā, kurā sacīts, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par personu ar invalīdu.
Likuma pantā gan ir noteikti vispārēji gadījumi, kad arī personu ar invaliditāti, tāpat kā jebkuru citu darbinieku, var atlaist no darba, bet ir organizācijas, kuras uzskata, ka tieši minētais likuma punkts ir par pamatu tam, ka darba devēji negrib darbā pieņemt cilvēku ar invaliditāti.
Lai arī par šo likuma normu tiek diskutēts jau daudzus gadus, daudzu nevalstisko organizāciju pārstāvji pauda viedokli, ka minētais jautājums ir nevajadzīgi “uzpūsts burbulis” un tā vietā, lai risinātu sabiedrībai nozīmīgus sociālās labklājības jomas jautājumus, tiek tērēti resursi tur, kur tas nebūtu jādara. Vēl jo vairāk tas nav vajadzīgs tāpēc, ka saskaņā ar Darba likuma normām, arī personai ar invaliditāti, veicot algotu darbu, ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā jebkuram citam darbiniekam. Un arī darbinieku ar invaliditāti var atlaist. Darba tiesiskās attiecības regulē darba līgums un ja darba devējam, pieņemot darbā cilvēku ar invaliditāti, ir bažas par viņa spējām veikt uzticētos darba pienākumus, visus darba attiecību nosacījumus var atrunāt darba līgumā.
Diskusijas ar sadarbības partneriem un ieinteresētajām pusēm ir nepieciešamas, bet nevar visu laiku tikai diskutēt. Ir jāpieņem arī lēmumi un jāvirzās uz priekšu. Protams, ka pieņemot kādu lēmumu, ne vienmēr apmierinātas ar to būs visas puses, kā šajā gadījumā, bet ar to likumu izstrādātājiem un likumu pieņēmējiem ir jārēķinās.
Dienas otrajā pusē Labklājības ministrijas pārstāvji klātesošos iepazīstināja ar plānotajām izmaiņām asistentu pakalpojumos. Arī šīs izmaiņas nevalstiskās organizācijas, sociālie dienesti, asistenta pakalpojuma saņēmēji un pakalpojuma sniedzēji gaida jau vairākus gadus.
Kā atzina viena no ministrijas darbiniecēm, vislabākais risinājums šā sāpīgā jautājuma atrisināšanai būtu atzīt par spēkā neesošiem līdzšinējos Ministru kabineta noteikumiem, kuri reglamentē asistenta pakalpojuma sniegšanu pašvaldībās un strādāt pie jaunas asistenta pakalpojuma sniegšanas sistēmas izveidošanas. Bet tā kā tas nenotikšos, ir jāstrādā pie tā, lai uzlabot esošos noteikumus.
Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departaments ir izstrādājis un nodevis sabiedriskajai apspriešanai 5 variantus jaunajam asistentu pakalpojuma sniegšanas likumam.
Savu viedokli sabiedrības locekļi ir aicināti izteikt līdz 31.10.2019. rakstot uz e – pasta adresi einars.graveris@lm.gov.lv vai sūtot pa pastu, adresējot to Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamentam Skolas ielā 28, Rīga, LV1331.
Ar konceptuālo ziņojumu par asistenta pakalpojuma pašvaldībās pilnveidošanu varat iepazīties ŠEIT