Ceturtdien, 13. jūnijā, invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” telpās notika sabiedrības pārstāvju tikšanās ar Labklājības ministrijas ierēdņiem par izmaiņām Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr.942 “Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā”.
Darba grupā piedalījās ari sociālā uzņēmuma SIA “Sociālo inovāciju parks” vadītājs Ivars Rozentāls.
Noteikumos tiek plānoti divi grozījumi. Pirmo grozījumu mērķis ir nodrošināt tiesības studējošām personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama palīdzība pārvietošanās atbalstam un pašaprūpei, saņemt asistenta pakalpojumu augstskolās un koledžās.
Šobrīd tiesību normas paredz asistenta pakalpojumu augstākās izglītības iegūšanai saņemt tikai personām ar I invaliditātes grupu ar redzes funkcionālajiem traucējumiem, taču šāda iespēja nav nodrošināta citām personām ar invaliditāti, kurām ir nepieciešams asistenta atbalsts studiju procesā.
Dokuments izskatīšanai valdībā tiek virzīts jau tagad, lai saskaņā ar Invaliditātes likumā noteikto nodrošinātu iespēju asistenta pakalpojumu augstākās izglītības iestādē saņemt no 2019.gada 1.septembra
Vienlaikus tiek gatavotas vērienīgākas izmaiņas asistenta pakalpojuma pašvaldībā piešķiršanas un nodrošināšanas kārtībā, kuras izskatīšanai valdībā tiks iesniegtas vēlāk.
Būtiskākie grozījumi pakalpojuma piešķiršanas procesā ir vērsti uz to, lai asistentu pakalpojuma saņēmējiem un viņu asistentiem nebūtu sociālajos dienestos jāiesniedz tik daudz attaisnojošo dokumentu un čeku par to, kur viņi bijuši, ko pirkuši un kāpēc pirkuši? Saskaņā ar plānotajām izmaiņām, ievērojami gan samazinātos to personu skaits, kuriem pienāktos asistenta pakalpojums.
Ministrija ir izstrādājusi pakalpojuma saņēmēja novērtēšanas anketu, kuru Sociālie darbinieki kopā ar klientu aizpildītu un sasummējot iegūtos punktus, kļūtu redzams vai personai pienākas asistenta pakalpojums vai nepienākas un cik lielā apjomā tas jāpiešķir. Novērtēšanas anketas praktisko pusi testējuši seši sociālie dienesti, kuri atzinuši to par labu un atbilstošu reālajām vajadzībām. Būtisks plānoto grozījumu mērķis ir veicināt nodarbinātību, tāpēc vislielākais atbalsts tiktu tām personām ar invaliditāti, kurām asistenta pakalpojums ir nepieciešams, lai nokļūtu uz darba vietu. Šie grozījumi spēkā stātos ne ātrāk par 1921. gadu, jo ieviešot jauno pieeju asistentu pakalpojuma piešķiršanas nosacījumos, jāgroza būtu arī vairāki citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.
Kā viena no lielākajām problēmām esošajai asistenta pakalpojuma piešķiršanas kārtībai tika minēta sociālo dienestu dažādā izpratne par pakalpojuma piešķiršanu un nepieciešamo atskaišu iesniegšanu. Ministrijas ierēdņi uzsvēra, ka daudzi sociālie dienesti izvirza nevajadzīgas prasības pakalpojuma saņēmējiem. Tika minēti konkrēti sociālie dienesti, kuri no asistentiem prasa atskaitīties par katru pakalpojuma sniegšanas minūti un nepieciešamību iesniegt ar parakstiem, zīmogiem un citiem rekvizītiem apliecinātus dokumentus par pakalpojuma sniegšanu. Esot sociālie dienesti, kuri prasot iesniegt pat iegādāto medikamentu recepšu kopijas kā apliecinājumu tam, ka klientam ar asistentu tik tiešām ir bijis jāiet uz aptieku iepirkties. Laikā, kad receptes medikamentiem tiek noformētas elektroniski, šāda prasība liekas vairāk kā dīvaina.
Vairāki diskusijas dalībnieki akcentēja problēmu, ka atrast asistentu par minimālo stundas tarifa likmi un bez jebkādām sociālajām garantijām asistentam, neesot iespējams. It īpaši tajos gadījumos, kad asistentam ir jābūt ar specifiskām zināšanām un padziļinātu izpratni par klienta funkcionālo traucējumu izpausmēm.
Lai arī ministrijas ierēdņi uzskata, ka asistenta pakalpojumam ir jābūt kā pakalpojumam, vairākkārt izskanēja viedoklis, ka personām, kurām ir nepieciešams asistents, būtu jāpiešķir vienreizēja piemaksa pie invaliditātes pensijas un persona pati izvēlētajam palīgam samaksātu par asistēšanu. Samazinātos arī administratīvais slogs citām ar asistentu piešķiršanu saistītām personām un institūcijām, jo nebūtu jāslēdz pakalpojumu līgumi ar asistentiem. Līdzīgi kā tas notiek ar īpašas kopšanas pabalstu un pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai, par kuru izlietojumu nevienam nekādas atskaites nav jāiesniedz un līgumi nav jāslēdz.
Izskanēja arī viedoklis, ka neko nevajag mainīt asistenta pakalpojuma piešķiršanas un administrēšanas kārtībā un viss jāatstāj tā, kā ir tagad.
Diskusijas laikā netrūka arī emocionāli dzīves pieredzes stāsti un pārmetumi ierēdņiem, ka pārāk lēni notiek procesi, lai beidzot sakārtotu asistentu pakalpojumu piešķiršanas nosacījumus pašvaldībās.
Pasākuma nobeigumā visi vienprātīgi nolēma, ka diskusijas jāturpina un pēc iespējas ātrāk ir jānonāk līdz konkrētiem lēmumiem, likumu un noteikumu grozījumiem, jo sociālā spriedze asistenta pakalpojuma piešķiršanas nosacījumos pieaug ar katru dienu un ir jābeidz tracināt cilvēki.
Statistikas dati
Saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas sniegto informāciju, 2018. gadā atzinums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību spēkā bija 164 Auces novadā dzīvojošām personām.
Auces novada pašvaldībā 2018. gadā asistenta pakalpojums tika piešķirts tikai 28 personām (Auces Novada Vēstis Nr.1, 25.01.2018.).
Video par notikušo diskusiju varat noskatīties ŠEIT